Biežāk uzdotie jautājumi

Maksātnespējas procesa izmaksas:
Valsts noteiktais depozīts ir divu minimālo mēnešalgu apmērā (1480 EUR), papildus jāmaksā valsts nodeva 80 EUR. Kopējā summa – 1560 EUR.
Jurista pakalpojumu izmaksas:
Atlīdzība par jurista darbu ir robežās no 1300 EUR līdz 1500 EUR, atkarībā no lietas sarežģītības un no tā, vai klients pats apkopo visus nepieciešamos dokumentus.
Ikmēneša maksājumi kreditoriem:
Parādniekam maksājumu plāna laikā kreditoriem jānovirza viena trešdaļa no ienākumiem pēc nodokļu nomaksas, taču šī summa nedrīkst būt mazāka par vienu trešdaļu no minimālās mēnešalgas pirms nodokļu nomaksas.

Maksātnespējas process tiek uzsākts, kad tiesa pieņem spriedumu par tā pasludināšanu un ieceļ administratoru. No šī brīža sākas ceļš uz finansiālu atvieglojumu un jaunu sākumu.
Process notiek divos posmos:
Bankrota procedūra
Saistību dzēšanas procedūra

1. Bankrota procedūra – parādu pieaugums tiek apturēts
Šī ir procesa pirmā daļa, kas sākas uzreiz pēc tiesas lēmuma.
Tās laikā:
tiek apturēta tiesu izpildītāju darbība;
nepieaug līgumsodi, procenti un nokavējuma naudas;
maksātnespējas administrators apzina un pārdod parādnieka mantu (ja tāda ir), lai iegūtos līdzekļus izmantotu kreditoru prasību segšanai;
ja manta nav, tiek sagatavots ziņojums par tās neesamību.
Visa procesa gaitā tiek ievērots atklātības princips – jūs tiekat informēts par visām darbībām, izmaksām un lēmumiem.
Kad bankrota procedūra ir pabeigta, tiesa lemj par saistību dzēšanas procesa uzsākšanu.

2. Saistību dzēšanas procedūra – ceļš uz jaunu sākumu
Šajā posmā tiek apstiprināts saistību dzēšanas plāns, kurā noteikts, kādā veidā un cik lielā apmērā tiek segtas atlikušās saistības.
Jums ir jānovirza viena trešdaļa no saviem ienākumiem kreditoru prasību segšanai, bet ne mazāk par vienu trešdaļu no minimālās algas.
Pārējās divas trešdaļas no ienākumiem paliek jūsu rīcībā – ikdienas vajadzībām un uzturēšanai.
Administrators šajā laikā galvenokārt uzrauga, lai plāns tiktu izpildīts, un palīdz juridiskos jautājumos, ja tas nepieciešams.
Kad visi saistību dzēšanas plānā noteiktie maksājumi ir veikti, tiesa pieņem lēmumu par procesa izbeigšanu, un jūs tiekat atbrīvots no atlikušajām saistībām.

Rezultāts
Pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas:
visi iepriekšējie parādi tiek dzēsti;
kreditori vairs nevar pieprasīt maksājumus;
jūs iegūstat iespēju sākt jaunu, finansiāli brīvāku dzīvi.

Saistību dzēšanas procedūras ilgums
Saistību dzēšanas procedūras ilgums ir atkarīgs no parādnieka ienākumu apmēra un spējas segt saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas.

1. Īsākais termiņš – 6 mēneši
Ja parādnieka ienākumi ļauj segt vismaz 50% no atlikušajām saistībām,
saistību dzēšanas plāna ilgums ir 6 mēneši no procedūras pasludināšanas dienas.

2. Vidēja ilguma termiņi – 1 gads vai 1,5 gadi
Ja parādnieks nespēj segt 50% saistību, taču spēj segt mazāku daļu, termiņš tiek pagarināts:
1 gads, ja iespējams segt vismaz 35% no saistībām;
1 gads un 6 mēneši, ja iespējams segt vismaz 20% no saistībām.

3. Ilgāki termiņi – atkarībā no parādu apmēra
Ja parādnieka ienākumi ir nepietiekami saistību segšanai,
plāna ilgums tiek noteikts atbilstoši kopējam parādu apmēram pēc bankrota procedūras:
Kopējās saistības pēc bankrota
Plāna ilgums
Kopējās saistības pēc bankrota
Plāna ilgums
Līdz 30 000 EUR 1 gads
No 30 001 EUR līdz 150 000 EUR 2 gadi
Virs 150 000 EUR 3 gadi

Ģimenes maksātnespēja ir juridisks risinājums situācijās, kad vienas mājsaimniecības locekļiem vairs nav iespējams pilnībā pildīt savas finansiālās saistības, un viņi kopīgi vēlas atjaunot stabilitāti.
Šis process ļauj apvienot visus ģimenes parādus vienā kopīgā maksātnespējas procedūrā, kas bieži ir efektīvāka un pārskatāmāka nekā atsevišķa maksātnespēja katram ģimenes loceklim.
Procesa laikā tiek izstrādāts vienots maksājumu plāns, kurā tiek ņemti vērā ģimenes kopējie ienākumi, izdevumi un pamatvajadzības. Tas nodrošina, lai parādu restrukturizācija būtu taisnīga, reāla un ģimenei izpildāma.
Galvenais ģimenes maksātnespējas mērķis ir aizsargāt ģimenes pamata vajadzības un nodrošināt iespēju atgūt finansiālo līdzsvaru ilgtermiņā.
Pasludinot maksātnespēju, tiek apturētas visas parādu piedziņas darbības, kas ļauj ģimenei koncentrēties uz ikdienas dzīvi, nevis uz kreditoru spiedienu.
Pēc procesa noslēguma ģimenei tiek dota iespēja sākt no jauna – bez parādu sloga, atjaunojot ekonomisko drošību un radot stabilu pamatu turpmākai dzīvei.

Kas tiek dzēsts pēc maksātnespējas procesa
Pēc veiksmīga maksātnespējas procesa pabeigšanas:
tiek dzēstas visas atlikušās saistības, kas norādītas saistību dzēšanas plānā;
tiek izbeigtas visas izpildu lietvedības, kas bija apturētas procesa laikā.

Kas netiek dzēsts maksātnespējas procesā
Maksātnespējas likums paredz izņēmumus — šādas saistības netiek dzēstas:
uzturlīdzekļu maksājumi;
saistības, kas radušās no neatļautas darbības;
nodrošinātie prasījumi, ja ir vienošanās ar kreditoru par mājokļa saglabāšanu;
administratīvie un kriminālsodi, kā arī kompensācijas par nodarīto kaitējumu.

Maksātnespējas likums un citi normatīvie akti nenosaka tā saucamo “melno sarakstu” un arī neregulē, vai persona pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas drīkst vai nedrīkst saņemt noteiktus finanšu vai citus pakalpojumus.
Lēmums par to, vai un kā maksātnespējas fakts ietekmē personas iespējas saņemt pakalpojumus, ir pašu pakalpojumu sniedzēju (piemēram, banku vai nebanku kredītdevēju) kompetencē.
Katrs pakalpojumu sniedzējs var noteikt savu iekšējo izvērtēšanas politiku, tostarp to, cik ilgi pēc maksātnespējas procesa šis fakts tiek uzskatīts par papildu riska faktoru.

Maksātnespējas process neatbrīvo personu no pienākuma maksāt uzturlīdzekļus.
Parādniekam arī procesa laikā ir jāturpina veikt kārtējos uzturlīdzekļu maksājumus, jo tie tiek uzskatīti par ikmēneša saistībām, kas jāsedz neatkarīgi no maksātnespējas.
Svarīgi atšķirt divus uzturlīdzekļu maksājumu veidus:
Uzturlīdzekļu parāds, kas radies pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas – to sedz saskaņā ar kreditora iesniegto prasījumu un Maksātnespējas likuma noteikumiem (no vienas trešdaļas parādnieka ienākumu).
Kārtējie uzturlīdzekļu maksājumi, kas jāturpina maksāt pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas – tie tiek segti no ienākumu daļas, ko persona patur savām ikdienas vajadzībām (no divām trešdaļām ienākumu).
Jāņem vērā, ka nesegtais uzturlīdzekļu parāds netiek dzēsts pēc maksātnespējas procesa beigām. Tas nozīmē, ka persona tiek atbrīvota tikai no tās uzturlīdzekļu parāda daļas, kura faktiski ir samaksāta procesa laikā.

Maksātnespējas procesa bankrota procedūras laikā tiek pārdota visa parādniekam piederošā manta, un iegūtie līdzekļi tiek izmantoti, lai segtu kreditoru prasības.
Tomēr likums paredz arī mantu un ienākumus, uz kuriem nedrīkst vērst piedziņu, lai nodrošinātu cilvēka un viņa ģimenes pamatvajadzības.

Manta, kuru nevar pārdot maksātnespējas procesa laikā:
Ikdienā nepieciešamie sadzīves priekšmeti:
apģērbs, apavi, veļa, gultas un virtuves piederumi;
mēbeles – viena gulta un krēsls katrai personai, viens galds un viens skapis uz ģimeni;
bērnu piederumi.
Pārtika, kas pietiekama trīs mēnešiem parādnieka un ģimenes uzturam.
Naudas līdzekļi – vismaz vienas minimālās algas apmērā uz katru ģimenes locekli un apgādībā esošu personu.
Ja parādniekam ir uzturlīdzekļu piedziņas lieta, – šī summa tiek samazināta līdz 50% no minimālās algas uz katru personu.
Saimniecībai nepieciešamie resursi:
viena govs vai kaza, viena cūka un lopbarība līdz nākamajai barības sezonai;
kurināmais, kas nepieciešams ēdiena gatavošanai un mājokļa apsildīšanai apkures sezonā.
Darba vajadzībām nepieciešamie priekšmeti:
grāmatas, instrumenti, rīki vai cita manta, kas vajadzīga darbam vai saimnieciskai darbībai;
lauksaimniecības tehnika, sēkla un lopi zemnieku saimniecībām – atbilstoši Zemkopības ministrijas noteiktajam apjomam.
Citi izņēmumi:
kustamā manta, kas saistīta ar nekustamo īpašumu;
dievnami un reliģiskie priekšmeti.

Ienākumi, uz kuriem nevar vērst piedziņu:
atlaišanas un apbedīšanas pabalsti, valsts sociālie pabalsti, apgādnieka zaudējuma pensija un līdzīgas kompensācijas;
atlīdzības par darba rīku nolietošanos vai citi ar darbu saistīti kompensējoši maksājumi;
komandējuma un pārcelšanās izdevumi;
sociālās palīdzības pabalsti;
uzturlīdzekļi bērna uzturam Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā.

Kopsavilkums
Maksātnespējas procesa laikā tiek pārdota visa manta, kas nav aizsargāta ar likumu, taču tiek saglabāts viss, kas nepieciešams, lai persona un viņas ģimene varētu dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi un turpināt darbu vai saimniecisko darbību.